| AKTUĀLI | PUBLIKĀCIJAS | AKTIVITĀTES | PAR NRI | KONTAKTI |
PRESES KONFERENCE
"Valsts nozagšana: procesā un plānā?
jeb “valdības un korupcijas alianse"
diktē dienaskārtību jaunai Latvijas valdībai?
Sergejs Ancupovs
2016. gada 18. februāris
2016. gada 18 februārī notika Nodibinājuma "Nacionālo resursu institūts" rīkoja preses konference “Valsts nozagšana procesā un plānā jeb “valdības un korupcijas alianse diktē dienaskārtību jaunajai Latvijas valdībai”.
Preses konferencē piedalījās žurnālisti no:
1. Latvijas Televīzija
2. Latvijas Radio
3. Nacionālā informācijas aģentūra LETA
3. Neatkarīgā Rīta Avīze
4. Latvijas Avīze
6. Pirmais Baltijas kanāls
7. Žurnāls "Saskarsme"
Raivis Spalvēns, LETA
18.02.2016 12:06
Vēstulē Ministru prezidentam norāda uz "Telia Sonera" starptautiskajiem korupcijas skandāliem
Rīga, 18.febr., LETA. "Nacionālo resursu institūta" direktors Sergejs Ancupovs nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā norāda uz Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" starptautiskajiem korupcijas skandāliem.
Ancupovs vēstulē informē, ka nesen "TeliaSonera" izvirzīja valdībai ultimātu - ātri pieņemt lēmumu par telekomunikācijas nozares uzņēmumu SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) "privatizāciju". "Sinhroni Latvijā tiek rīkoti publiski pasākumi, kuros daudzi cienījami cilvēki ar pilnu pārliecību balsī dēvē "TeliaSonera" par "starptautisku uzņēmumu ar izcilu reputāciju" un aicina valdību savas uzņēmumu kapitāla daļas tam pārdot, turklāt sauc šo procesu par "privatizācijas pabeigšanu". Vairumā tiek izplatīti "ekspertu viedokļi", ka pārdot steidzami ir izdevīgi. Tik izvērstu sabiedrības maldināšanu es neatceros kopš "Citadeles" afēras laikiem," teikts vēstulē.
Vēstules autors informē Kučinski, ka kopš 2012.gada Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā turpinās "TeliaSonera" kukuļošanas un naudas atmazgāšanas skandāls. Tas sācies ar Zviedrijas sabiedriskās televīzijas pētniecisko žurnālistu publikācijām, kas atklāja tādas "TeliaSonera" menedžmenta darbības, ko viens no izmeklētājiem nosauca par "noteikti lielāko kukuļošanas un naudas atmazgāšanas skandālu Zviedrijas un, iespējams, arī visas Eiropas vēsturē".
"Naudas summas, kas figurē shēmošanā, ir vairāki miljardi eiro. Šie "TeliaSonera" menedžmenta "grandiozie sasniegumi" patlaban tiek izmeklēti vismaz četrās valstīs - ASV, tai skaitā ASV Tieslietu departamentā un ASV Vērtspapīru un biržu komisijā, Nīderlandē, Šveicē un Zviedrijā. Tie ir saistīti ar vairākām kukuļošanas epizodēm bijušajās PSRS republikās: Krievijā, Azerbaidžānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kazahstānā, Baltkrievijā, bet ne tikai. Kas zina, iespējams, arī Latvijas vārds varētu drīz pievienoties šim uzskaitījumam," norāda Ancupovs un uzsver, ka tas ir milzīgs kauna traips visai Zviedrijas valstij
Pēc Ancupova teiktā, skandāls nerimstas, jo ar laiku tiek noskaidrotas un publicētas arvien jaunas sabiedrību šokējošas detaļas. "Par šādu "TeliaSonera" "biznesa izcilību" un "izcilo reputāciju" ir uzņemtas vairākas TV filmas, bet izdevniecība "Massolit Förlag" 2015.gada 16.oktobrī laida klajā žurnālistes Patrīcijas Hedēliusas grāmatu "Telia - valdības un korupcijas alianse". Tāpat ietekmīgais dienas laikraksts "Svenska Dagbladet" publicēja viņas rakstu sēriju," vēstulē apgalvo Ancupovs.
"Vai tiešām arī Jūs uzskatāt, ka Latvijas interesēs ir pārdot savus uzņēmumus ar stratēģisko infrastruktūru tādai kompānijai, kas iesaistīta starptautiskā izmeklēšanā par kukuļdošanu un naudas atmazgāšanu lielos apmēros Krievijā un citās NVS valstīs? Domāju, ka loģiski būtu pārbaudīt visus reputāciju zaudējušās kompānijas darījumus Latvijā, un, lai korupcijas ēna nenāktu pāri arī Latvijas valdībai, atslepenot visus ar to saistītos Latvijas valdības dokumentus, tai skaitā izlīgumu, kas noslēgts par bāzes līguma neizpildi," Kučinski aicina vēstules autors.
Ancupovs arī uzsver Ministru prezidentam: "Jūsu skaidra pozīcija un tai sekojoša rīcība, šo jautājumu risinot, var ne tikai dot ekspertu aprindās cerības uz pozitīvām pārmaiņām mūsu valstī, bet kļūt arī par skaidru signālu visai Latvijas sabiedrībai: piepildās tās vēlme piedzīvot valdību, kas aizstāv Latvijas intereses."
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) konsultēsies ar ekspertiem, pirms lems par SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un SIA "Lattelecom" apvienošanu.
Kučinskis žurnālistiem stāstīja, ka viņa padomniekiem ir uzdots apkopot visu informāciju par uzņēmumu apvienošanu. Savukārt Ministru prezidents ar apkopoto informāciju varētu iepazīties nākamnedēļ.
"Pirms virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdībā, konsultēšos arī ar ārvalstu investoriem un uzklausīšu viņu argumentus," teica Kučinskis.
Kā ziņots, pagājušā gada 20.novembrī tika saņemts abu uzņēmumu apvienošanas piedāvājums no Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma "TeliaSonera" un līdz šā gada 22.janvārim uzņēmums gaidīja Latvijas valdības atbildi. Tomēr izlemts, ka par turpmāko rīcību ar LMT un "Lattelecom" valsts kapitāldaļām lems jaunā valdība.
Patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) turpina strādāt pie saņemtajiem "TeliaSonera" priekšlikumiem, kas tiks skatīti Ministru kabinetā.
"TeliaSonera" piedāvājums iekļāva trīs scenārijus abu uzņēmumu apvienošanai. Pirmais scenārijs paredz, ka abu uzņēmumu kapitāldaļas nopērk "TeliaSonera", uzņēmumi tiek apvienoti un integrēti "TeliaSonera" grupā, bet kabeļu infrastruktūra paliek valsts rīcībā.
Otrā scenārija gadījumā abu uzņēmumu daļas nopērk valsts, kam seko to apvienošana, bet trešā scenārija gadījumā "TeliaSonera" iegūst apmēram 54% kapitāldaļu apvienotajā uzņēmumā, bet valsts - 46%. Notiek valsts daļu konsolidācija. Šajā piedāvājumā netiek noteikts kabeļu infrastruktūras risinājums.
"Lattelecom" ir viens no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju uzņēmumiem, kurš pieder valstij Privatizācijas aģentūras personā (51%) un Dānijā reģistrētajam "TeliaSonera" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). 2014.gadā uzņēmuma grupa apgrozīja 191 miljonu eiro un nopelnīja 32 miljonus eiro.
LMT dibināts 1992.gadā kā pirmais mobilo sakaru operators valstī. 49% uzņēmuma daļu pieder "TeliaSonera", 23% - "Lattelecom", 23% - valstij piederošajam "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram" (LVRTC) un 5% - Latvijas valstij. Uzņēmuma grupa pērn apgrozīja 179,2 miljonus eiro un nopelnīja 22,1 miljonu eiro.
Reportāžas Latvijas televīzijā:
LTV7: SKATĪTIES
PBK1: SKATĪTIES